Mans vīrs saviem vecākiem bija vienīgais bērns ģimenē. Viņi dēlu pārāk nelutināja, taču bija atbildīgi vecāki: audzināja, mācīja un nejaucās viņa dzīvē.
Mēs ar vīramāti sapratāmies labi un nestrīdējāmies, nebija nekāda pamata. Viņa mani iepriecināja ar mazām dāvaniņām, necentās pamācīt, es biju tikai pateicīga, ka sieviete ir aizņemta ar savu dzīvi. Arī es palīdzēju viņai, kad vajadzēja, un svētkos sarūpēju noderīgas veltes.
Bet vīramātes veselības stāvoklis krasi pasliktinājās, kad mūžībā aizgāja viņas vīrs. Večiņai tagad ir pāri 80, viņa joprojām ir diezgan spēcīga sieviete, taču kļuvusi psiholoģiski ievainojama, noslēgta un bieži raud.
Liek saprast, ka viņai ir bail palikt vienai. Skumji, bet es negribu viņu uzņemt pie mums.
Tam ir viens pavisam vienkāršs iemesls – arī mana mamma joprojām ir dzīva; viņa ir tādā pašā vecumā kā mana vīramāte…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Kad gribas kaut ko vieglu, bet īpaši gardu, ņemu vistas fileju un jau pēc 10 minūtēm ceļu galdā svinīgu Jaungada uzkodu, kas garšo visiem
- Ko nevajadzētu darīt 16. decembrī, pretējā gadījumā laime un labklājība var pamest jūsu mājas: tautas zīmes Vēja dienai
- Nevajag ne cukuru, ne ūdeni: manas vecmāmiņas skābētu kāpostu recepte, kas izturējusi laika pārbaudi
- “Šie salāti ir pārāk lēti mums” vīra māsa Ingrīda komentēja manu cienastu, nezinot, kura dāvana ir zem eglītes…
- ”X faktora” atbalstītāji pie TV ekrāniem nikni par redzēto raidījuma finālā: ”Tā pat sportā nedara”
- Mans vīrs “aizmirsa” par manu dzimšanas dienu un devās pie drauga; es palutināju sevi ar greznu spa, par to samaksājot ar viņa kredītkarti









