Mans vīrs saviem vecākiem bija vienīgais bērns ģimenē. Viņi dēlu pārāk nelutināja, taču bija atbildīgi vecāki: audzināja, mācīja un nejaucās viņa dzīvē.
Mēs ar vīramāti sapratāmies labi un nestrīdējāmies, nebija nekāda pamata. Viņa mani iepriecināja ar mazām dāvaniņām, necentās pamācīt, es biju tikai pateicīga, ka sieviete ir aizņemta ar savu dzīvi. Arī es palīdzēju viņai, kad vajadzēja, un svētkos sarūpēju noderīgas veltes.
Bet vīramātes veselības stāvoklis krasi pasliktinājās, kad mūžībā aizgāja viņas vīrs. Večiņai tagad ir pāri 80, viņa joprojām ir diezgan spēcīga sieviete, taču kļuvusi psiholoģiski ievainojama, noslēgta un bieži raud.
Liek saprast, ka viņai ir bail palikt vienai. Skumji, bet es negribu viņu uzņemt pie mums.
Tam ir viens pavisam vienkāršs iemesls – arī mana mamma joprojām ir dzīva; viņa ir tādā pašā vecumā kā mana vīramāte…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Meita paziņoja, ka pēc skolas beigšanas nestrādās; es izslēdzu internetu un pārtraucu pirkt pārtiku
- Četrām zodiaka zīmēm 25. februāris var nest negaidīti pozitīvu pavērsienu, saka Vasilisa Volodina
- Igauņu sinoptiķis Arvo Saidla apbēdinājis arī Latvijas iedzīvotājus par marta laikapstākļiem: “Nesapriecājieties par ātri”
- Zane no spēcīgas latviešu ģimenes nokļuva citas tautības “valstībā”, kur ikdiena nebija viegla (3.daļa)
- Globa norāda, ka sešām austrumu horoskopa zīmēm 25. februāris solās būt neparasti veiksmīgs un mierīgs
- Eksperta Edgara Bāliņa skarbā, bet atklātā prognoze: vai “Atvara” var izcīnīt uzvaru Eirovīzijas lielajā finālā








