Mans vīrs saviem vecākiem bija vienīgais bērns ģimenē. Viņi dēlu pārāk nelutināja, taču bija atbildīgi vecāki: audzināja, mācīja un nejaucās viņa dzīvē.
Mēs ar vīramāti sapratāmies labi un nestrīdējāmies, nebija nekāda pamata. Viņa mani iepriecināja ar mazām dāvaniņām, necentās pamācīt, es biju tikai pateicīga, ka sieviete ir aizņemta ar savu dzīvi. Arī es palīdzēju viņai, kad vajadzēja, un svētkos sarūpēju noderīgas veltes.
Bet vīramātes veselības stāvoklis krasi pasliktinājās, kad mūžībā aizgāja viņas vīrs. Večiņai tagad ir pāri 80, viņa joprojām ir diezgan spēcīga sieviete, taču kļuvusi psiholoģiski ievainojama, noslēgta un bieži raud.
Liek saprast, ka viņai ir bail palikt vienai. Skumji, bet es negribu viņu uzņemt pie mums.
Tam ir viens pavisam vienkāršs iemesls – arī mana mamma joprojām ir dzīva; viņa ir tādā pašā vecumā kā mana vīramāte…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Suns iekrita Daugavā, bet vietējie zvejnieki viņu izglāba; suns to atlīdzināja pa savam
- Mazdēls atvēra vectēva mājas aizslēgto pagrabu un tad saprata kāpēc likumsargs gribēja šo Latgales māju nopirkt
- Vasilisa Volodina pastāsta par 4 zodiaka zīmēm, kurām 8. aprīlis atnesīs īpašu veiksmi
- Sinoptiķi atklāj, ka pavasara turpinājumu būs vēl jāpagaida: laikapstākļu lūzums sāksies 10.aprīlī
- Drīzumā Pašvaldības likumsargi apbraukās ielas un evakuēs noteiktas automašīnas: kad un kāpēc
- Saņemtais lēmums par pensiju radījis pamatīgu neizpratni: VSAA skaidro, kur pazudusi daļa summas









